Coria del Río: samuraju mantojums, kas saglabājies Seviļā
Ja mēs jums sakām, ka 15 kilometrus no Seviļas, Korija del Rio mazajā pilsētiņā ir vairāk nekā 700 kaimiņu, kuru uzvārds ir Japāna, Iespējams, ka tā jums šķiet visziņkārīgākā anekdote. Smieklīgs fakts, bez vairāk.
Ja mēs jums to arī sakām uz tās rātsnama fasādes izkārts šīs valsts karogs , tas jūs droši vien pārsteigs.
Bet, ja arī atzīstam, ka Korijā to svin katru gadu Japānas Bull Nagashi ceremonija , ka ir uzņēmums, kas ražo sakē dzērienu, kas rada apvērsumu tirgū un ka 2013. pilsētā viesojās toreizējais Japānas imperatora troņa kroņprincis Naruhito , varbūt jau sāc aizdomāties, ka te notiek kaut kas dīvains.
Nu jā, draugs: notiek kaut kas dīvains. Īpaši, drīzāk. Un izrādās, ka Liela daļa Korijas del Rio iedzīvotāju ir samuraju pēcteči. Kā jūs to lasāt? Kā būtu?
Lai saprastu tās izcelsmes iemeslu, mēs iesakām darīt kaut ko tādu, kas mums patīk: ceļošana laikā. Šajā gadījumā līdz 1614. gadam, datumam, kad Japānas vēstniecība Keičo, kuru vadīja Samurajs Hasekura Tsunenaga , uzņēmās piedzīvojumu no Sendai, Japānā, devās uz Spāniju, radot pamatu pirmā Japānas valsts diplomātiskā misija Rietumos.
Misija, kas, ņemiet vērā, liks viņiem burāt pa jūru elegantā galeonā, dodieties uz Sanlúcar de Barrameda un dodieties augšup pa Gvadalkiviras upi lai sasniegtu Seviļas ostu, ejot cauri Korijai del Rio.
Dzīves lietas, daļu no šīs savdabīgās komandas īpaši piesaistīja mazā pilsētiņa ar dziļām saknēm un Andalūzijas izturēšanos. Tik ļoti, ka daži no tās locekļiem paliktu... uz visiem laikiem.
Samuraja Hasekura Tsunenaga statuja Korija del Rio
ĀRPUS ROMANTIKAS
Mazliet dziļāk iedziļinoties šī piedzīvojuma patiesajā būtībā, vēsture stāsta, ka tas, kas atveda šo svītu uz mūsu zemi, bija mājiens par Sendai lorda tirdzniecības līgumu — zemes īpašnieks no šīs Japānas pilsētas ar lielu vēlmi pelnīt — ar Filipa III Jauno Spāniju.
Šajos darījumos viņš arī tika mudināts iejaukties Franciskāņu brālis Luiss Sotelo lai mēģinātu dabūt šķēli. Tas bija laiks, kad ** jezuīti un franciskāņi centās uzvarēt sacīkstēs, lai kontrolētu kristietību pasaulē.**
Sotelo zaudēja kauju Japānā un nolēma iesaistīties jaunajā misijā, kas tika organizēta, lai mēģinātu, starp citu, atrast gan Spānijas karaļa, gan Vatikāna aizsardzību un piešķirt viņam bīskapiju Japānas ziemeļos.
Tomēr šī ceļojuma beigas ievērojami atšķirtos no gaidītā: vairāk nekā pusotra gada laikā, kas ilga ceļojums uz Spāniju, un pēc tam, kad izdevās noklausīties audienci pie karaļa, Felipe III bija apjucis ar citiem darbiem, un Japānā katolicisms bija aizliegts , tāpēc šīs vēlmes krita malā.
No otras puses, tie, kas tika radīti, kad viņi ieradās Andalūzijā, to nedarīja: Kasekura Tsunenaga atgriezīsies savā izcelsmes valstī, jā, bet daudzi citi samuraji, jūrnieki un tirgotāji, kas viņu pavadīja, nolēma palikt Korijā ar skaidru nolūku: sākt jaunu dzīvi.
Coria del Río jeb Seviļas samuraju tradīcija
JAPĀŅI, ATJAUNĪBA KĀ UZVĀRDS
Tā kā fakti sniedzas 400 gadus senā pagātnē, realitāte ir tāda 21. gadsimta koriāni maz zināja par šīm japāņu saknēm. Ne par iemeslu tām Āzijas iezīmēm, kas dažos tās iemītniekos parādījās pavisam nedaudz, ne par šī uzvārda izcelsme, kas pilsētā tika atkārtota ad nauseam: Japāna.
Viss mainījās, kad kaimiņš, Virdžīnio Karvahals Japānā sāka izmeklēt šos faktus , un vēl jo vairāk, kad 2013. g pašreizējais imperators Nahurito apmeklēja Koriju, lai pieminētu mītiskās ekspedīcijas četrus gadsimtus. Saiknes starp Japānas valsti un Seviļas pilsētu tika nostiprinātas, un, balstoties uz veciem dokumentiem un bibliogrāfiju, izdevās atgūt lielu daļu vēstures.
Tā tas tika noskaidrots uzvārds Japāna cēlies no anekdotes no vienkāršākajiem: kad japāņi apmetās uz dzīvi Korija del Rio, sāka veidot attiecības ar pilsētas sievietēm, veidot ģimenes un dzemdēt bērnus, dežurējošais priesteris jutās nespējīgs izrunāt savus eksotiskos uzvārdus. Vienkāršākais risinājums? Uzliec viņiem Japānu un viss. Problēma atrisināta.
Šodien pastaigājoties pa Koriju, meklējot šo japāņu pagātni, ir nepieciešams ne tikai lūgt kādam no jūsu kaimiņiem parādīt jums savu DNI, tikai ziņkārības dēļ, bet arī tuvoties Paseo de Carlos Mesa, skaists maršruts gar Gvadalkiviru, kur atrodas Kasekura Tsunenaga pieminekļa statuja , ar iekļautu kimono un katanu.
Nav nekas neparasts, ka jūs bieži atrodaties sev apkārt japāņu grupas, kas nolemj apmeklēt pilsētu, meklējot savu senču vēsturi. Tas ir arī ļoti tuvu, starp citu, piemineklis "Jaširo krastā". — Dvēseļu templis — vēl viens veltījums šim varoņdarbam, šoreiz japāņu mākslinieks Kijosi Jamaoka 2017. gadā.
Gadiem ilgi Kasekura Tsunenaga skulptūru pavada Ķiršu koki — pirmo iestādīja pats Nahurito, otru japāņu dizainers Kenzo — ar kuras ziedēšanu koriāņi katru pavasari svinēja Hanami. Bet ir vēl vairāk: vēl viens no dīvainajiem veidiem, kā pilsēta apgalvo, ka tās sakņojas Toro Nagashi ceremonija, kas notiek katru augustu.
Un no kā sastāv šāda tradīcija? Nu, visgarīgākajā rituālā, ko svin daudzās Japānas pilsētās un kurā tipiskas sveču gaismas papīra laternas tiek iemestas upē — šajā gadījumā Gvadalkivirā. Saskaņā ar japāņu uzskatu, mirušajam veltītajos svētkos viņu gari apmeklē viņu vecās mājas un tikai pateicoties šo laternu palīdzībai, viņi zina, kā atgriezties pēcnāves dzīvē.
Starp citu, Korija del Rio ir vienīgā vieta ārpus Japānas, kur tiek svinēta šī tradīcija.
Karlosa Mesa pastaiga
DZEJOI, ORIGAMIS UN JAPĀŅU-ANDALŪZIJAS ŠOTS
Taču ārpus tradicionālajiem festivāliem Korija izmanto jebkuru iespēju, lai atcerētos tās saites, kas viņu saista ar uzlecošās saules valsti — un kuras 2019. gadā, starp citu, pat attēloja uz lielā ekrāna. Dani Rovira un Marija Leona filmā Japāna—.
Piemēram, sadaļā Japānas kultūras nedēļa : Sajūti dienas, kurās svinēt savas saknes Japāņu kulinārijas kursi, origami un japāņu kaligrāfijas darbnīcas, tradicionālās mūzikas koncerti, kimono izstādes un pat cosplay konkursi. Nav brīnums, ka tas, kurš Korijā visvairāk un vismazāk izpļāpā dažus vārdus japāņu valodā un īsā laikā pagatavo izsmalcinātu suši.
Šī lielā degsme pret visu, kas ir saistīts ar Āzijas valsti, ir radījusi Japānai tik īpašu pieķeršanos šim mazajam Andalūzijas nostūrim, ka pat imperators viņam veltīja tanku: skaņdarbus piecu un septiņu zilbju pantos kuras parasti raksta imperatora ģimene un kurām ir vairāk nekā 1400 gadu ilgas tradīcijas. Protams, tas ir izlikts rātsnamā.
Bet, ja ir kaut kas, kas parāda šo abu valstu kopību — un ko mēs mīlam —, tas tā ir uzņēmēja Fransisko Bizkočo izdomu, kurš bez sekundes vilcināšanās nolēma pirms dažiem gadiem likt likmes uz kaut ko, par ko viņš zināja, ka tas nepievils: Korian stila sake. Un hei, bizness darbojas kā vislabāk.
Un ar Corian stilu mēs domājam, ka tā veidotājs centās tai piešķirt vairāk vietējas garšas, jo kaut kādā veidā bija skaidri jānorāda, ka galu galā jūs atrodaties Andalūzijā, tāpēc nolēma sajaukt japāņu sakē ar vienu no pilsētas tradicionālākajiem desertiem: rīsu pudiņu. Rezultāts bija Keicho Sake , kura izsmalcināts krēms, skatoties uz datiem, gadā uz visu pasauli tiek eksportēts vairāk nekā 30 tūkstoši pudeļu.
Vēl viens piemērs tam mantojumam, ko viņi, bez šaubām, atstāja Korija del Rio tie septiņpadsmitā gadsimta samuraji, kas iemīlējušies dienvidos. Un brīnišķīgs veids, kā grauzdēt japāņu dvēseli, kas, lai gan šķiet vairāk izdomājums nekā realitāte, joprojām pastāv Korija del Rio. Neatkarīgi no tā, cik daudz laika paiet.
Tātad… Kampaņa!